Visticamāk, ka jūs kā labdarības organizācijas uzdodat šos jautājumus. Ja ne, tad jums vajadzētu uzdot šādus jautājumus:
- Kāpēc šķiet, ka darbam nav gala? Katram cilvēkam, kuram nepieciešama palīdzība, ir 10 citi.
- Kāpēc katru reizi, kad viena situācija, kurā nepieciešama palīdzība, sāk uzlaboties, parādās vēl 5 jaunas?
- Kāpēc mums lielāko daļu laika nākas pavadīt līdzekļu vākšanā, nevis palīdzot cilvēkiem?
- Kāpēc šīs problēmas vispār ir tik lielas?
- Kāpēc nekad nepietiek naudas, lai atrisinātu problēmas, bet tās pietiek tikai problēmu lāpīšanai?
- Vai šo problēmu risināšanai varētu būt daudz labāks veids?
Atbilde ir neapšaubāmi JĀ... ja esam gatavi apstāties un domāt citādi.
Kas būtu, ja:
- Uzdevuma "kā šoreiz atrisināt šo situāciju" vietā mēs uzdotu jautājumu "kā mēs to atrisināsim visiem cilvēkiem pasaulē un reizi par visām reizēm"?
- Kā būtu, ja tā vietā, lai kaut ko darītu izolēti, mēs sadarbotos ar citām labdarības organizācijām savā jomā tajā pašā valstī un nāktu klajā ar daudz lielākiem risinājumiem, nekā mēs varētu izdarīt katrs atsevišķi, un tad sadarbotos, lai to paveiktu. Piemēram, izvēlēties veselu reģionu, kurā sadarboties, un izmantot to kā piemēru citiem par to, ko ir iespējams mērogot uz veselām valstīm.
- Kā būtu, ja mēs izmantotu valstī esošos līdzekļus, lai risinātu šīs valsts problēmas? Piemēram, izmantojot esošos līdzekļus labākā veidā, lai sasniegtu mūsu mērķi. Vai arī liekot bezpeļņas organizācijām darboties kā uzņēmumiem, lai sniegtu tos pašus pakalpojumus, ko tās sniedz kā labdarības organizācijas? Tad šo peļņu izmantotu, lai apmaksātu to, kas to nevar atļauties.
- Kā tad, ja mēs varētu atrast veidu, kā ikviens varētu mums palīdzēt, pat tie, kas tiek paaugstināti?
Tātad tie izklausās labi, bet kā mēs to darām praksē?
Atstājoties un pārdomājot, izmantojot nedaudz radošuma un uzdodot pareizos jautājumus, mēs atklājam skaistus modeļus, kas ļauj mums mainīt situāciju būtībā ar nelielu daļu no sarežģītības.
Būs vairāk modeļu...
