Katra no šīm 13 emocijām ir puzles daļa, kas mūs vada ceļā uz pilnību un patiesu mīlestību. Izpētot un iemiesojot katru no tām, mēs no jauna atklājam savu patieso būtību un atkal savienojamies ar savu dabisko mīlestības stāvokli. Katru reizi, kad praktizējam pacietību, uzticēšanos vai pateicību, mēs raidām mīlestības viļņus, kas palīdz dziedināt un pārveidot.
Dzīve ir "mīlestības skola", kurā katra pieredze māca mums vienu vai vairākas no šīm būtiskām īpašībām. Dažās dienās mēs varam mācīties piedošanu un drošību; citās dienās dzīve mums liek augt apņēmībā un līdzjūtībā. Visas šīs emocijas ir savstarpēji saistītas, katra no tām ir daļa no lielāka modeļa, kas mūs tuvina vienotībai, pēc kuras mēs tiecamies.
Neatkarīgi no tā, ko mēs piedzīvojam, dzīve mūs vienmēr aicina apgūt kādu no šīm mīlestības šķautnēm. Katra emocija vada mūs uz iekšu, palīdzot mums atklāt mūsu iekšējo gudrību un tuvina mūs mūsu patiesākajai, mīlošākajai būtībai. Ar laiku mēs redzam, ka visas šīs mācības ir daļa no ceļojuma atpakaļ uz patiesību - ka mīlestība ir mūsu dabiskais stāvoklis.
1. Drošība - iekšējā stabilitāte un paļāvība uz Dievišķo
Drošība nav tikai aizsargātības sajūta; tā ir paļāvība uz to, ka esam daļa no kaut kā lielāka. Šī emocija aicina mūs radīt iekšēju stabilitāti, lai neviena ārēja vētra nespēj satricināt mūsu pamatus. Drošība mums māca, ka Visums būtībā ir labvēlīga telpa, kurā mēs varam mācīties un augt, vieta, kur mīlestība mūs tur pat grūtos laikos.
2. Cerība - ticības un vīzijas spēks
Noticība ir ticības sēkla. Tā mums atgādina, ka tas, ko mēs iedomājamies, patiešām var piepildīties, ka dzīve mūs vienmēr virza uz lielāku izaugsmi un mērķi. Cerība ir dvēseles atgādinājums, ka neatkarīgi no tā, cik tumšas šķiet lietas, ir kāds augstāks ceļš, kas attīstās, bieži vien ārpus tā, ko prāts vēl nespēj aptvert.
3. Skaidrība - Redzēt cauri ilūzijām
Skaidrība nozīmē uztvert patiesību ārpus mūsu radītajām ilūzijām - nošķirtības, baiļu, ierobežojumu ilūzijām. Patiesa skaidrība paceļ ego plīvuru, ļaujot mums ieraudzīt ar "iekšējo aci", un māca, ka tad, kad mēs saskaņojamies ar patiesību, mēs saskaņojamies ar mīlestību. Tas ir atgādinājums, ka mēs esam šeit, lai attīstītos un paplašinātu savu izpratni, vienmēr tuvojoties savai autentiskajai būtībai.
4. Pacietība - uzticēšanās dzīves svētajam laikam
Pacietība mums atgādina, ka visām lietām ir savs laiks. Tā ir gudrība ļaut lietām attīstīties tā, kā tām paredzēts, dievišķajā laikā. Pacietība ir veids, kā mūsu augstākais "es" māca mūs cienīt dzīves ritmu, atgādinot mums, ka mīlestība ir mūžīga un ka katrs gaidīšanas brīdis tuvina mūs mūsu dvēseles ceļojuma nākamajai nodaļai.
5. Apmierinātība - pieņemt pārpilnību sevī
Apmierinātība ir māksla būt pilnībā klātesošam, apzinoties, ka miers, ko mēs meklējam, jau ir mūsos. Tā māca mums, ka mīlestība nav lieta, kas jāsasniedz, bet gan esības stāvoklis. Kad mēs iemācāmies apmierinātību, mēs pieslēdzamies prieka un miera avotam, kas visu laiku ir bijis mūsos, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
6. Apņēmība - dvēseles griba augt
Atņēmība ir dvēseles apņemšanās augt, iekšējais spēks, kas mūs notur mūsu ceļā, neskatoties uz izaicinājumiem. Tā māca mums, ka mīlestība nevairās no grūtībām, bet gan izturīgi virzās tām cauri. Apņēmība ir mūsu garīgā uguns, mūsu atgādinājums, ka pat neveiksmes ir daļa no lielāka plāna, lai pilnveidotu mūsu garu.
7. Piedošana - brīvība no pagātnes
Piedošana ir atbrīvošana. Tā ir atbrīvošanās no visa, kas mūs saista ar vecajām sāpēm, vecajām identitātēm un vecajiem ierobežojumiem. Runa nav tikai par atbrīvošanos no citiem - runa ir par atbrīvošanos no mums pašiem. Piedošana mums māca, ka mīlestība ir brīvība un ka, atlaižot, mēs atbrīvojam vietu jaunam sākumam un dziļākam mieram.
8. Pateicība - dievišķo dāvanu apzināšanās
Pateicība ir atzīšana, ka viss dzīvē ir dāvana, pat izaicinājumi. Tā mums atgādina, ka katra pieredze, katrs cilvēks un katrs mirklis ir izaugsmes iespēja. Pateicība savieno mūs ar dievišķo plūsmu, padarot mūs atvērtus svētībām un palielinot mūsu apziņu par mīlestības klātbūtni visapkārt mums.
9. Pateicība ļauj mums būt atvērtiem pret svētībām, kā arī apzināties mīlestības klātbūtni visapkārt. Līdzjūtība - saskatīt sevi citos
Daudz līdzjūtība ir tilts uz vienotību. Tā ir dziļa izpratne par to, ka mēs visi esam saistīti, ka katra būtne ir vienas un tās pašas dievišķās enerģijas izpausme. Līdzjūtība māca mums, ka mīlestība saskata sevi katrā dvēselē, pārsniedzot spriedumu un aptverot visus kā daļu no lielākas vienotības.
10. Savienotība - visas dzīvības savstarpējā atkarība
Savienotība atklāj, ka nekas šajā Visumā nepastāv izolēti; mēs visi esam daļa no savstarpēji saistīta tīkla. Pateicoties savienojumam, mēs uzzinām, ka mīlestība nav tikai jūtas, bet gan enerģija, kas saista visu eksistenci. Tā mums parāda, ka ikvienas attiecības ir spogulis, kas atspoguļo mūsu izaugsmi, mūsu brūces un mūsu potenciālu.
11. Uzticēšanās - nodošanās dievišķajam plānam
Uzticēšanās ir atteikšanās no ego, atbrīvošanās no kontroles un ticība, ka Visumam ir augstāks plāns attiecībā uz mums. Tā māca mums, ka mīlestība ļauj, ka tā plūst tur, kur tai ir lemts. Uzticēšanās aicina mūs ar ticību atsperties nezināmajam, saprotot, ka viss, pat grūtības, kalpo mūsu galīgajai atmodai.
12. Mīlestība - visas radības būtība
Mīlestība ir avots, būtība, no kuras visas lietas nāk un pie kuras visas lietas atgriežas. Tā ir gan ceļojums, gan galamērķis. Mīlestība savā patiesākajā formā ir tīra apziņa, kas pārvar dualitāti, aicinot mūs saskatīt sevi kā vienu veselumu ar visu eksistenci. Mīlestība ir gaisma, kuru mēs meklējam, dievišķā patiesība, kas mums ir šeit, lai iemiesotu un dalītos ar to.
13. Prieks - dvēseles dabiskais stāvoklis
Dprieks ir dvēseles vibrācija, kad tā ir saskaņota ar savu patieso būtību. Tā ir ārpus laimes; tas ir dziļš esības stāvoklis, kas rodas, kad esam pilnībā klātesoši un atvērti. Prieks mums māca, ka mūsu patiesākā būtība ir viegla, brīva un rotaļīga un ka mīlestība savā būtībā ir tīras, neierobežotas svētlaimes pieredze.
