Izvēlēsimies pašreizējo izglītības nodrošināšanas modeli, kas saistīts ar daudzām problēmām:
- Nepietiek skolu, skolotāju, darbinieku utt., lai mācītu visiem. Vienmēr atpaliekam.
- Pašreizējā izglītības sistēma cenšas pielāgot cilvēkus vienādam izmēram, kas der visiem, nevis izmantot katru indivīdu kā unikālu dzirksti, par kādu Dievs viņu radījis. Ja katrs bērns sekotu savai kaislībai, ko Dievs viņā ielicis, sabiedrība būtu pilnīgā līdzsvarā, jo Dievs zinātu, cik daudz no katra jārada sabiedrībai.
- Izdevumu un laika, kas nepieciešams, lai apmeklētu skolu, dēļ tiek radīta sistēma, kurā ir "kam ir" un "kam nav".
- Bērni nemācās domāt paši, bet gan tiek vērtēti pēc tā, cik labi viņi papagaiļo esošās zināšanas.
- Mācības skolā ilgst daudzus gadus, bet beigās skolēniem bieži vien trūkst praktisku iemaņu.
- Skolēni pavada gadus, mācoties profesiju papildus 10-12 gadus ilgai pamatizglītībai.
- Šībrīža sistēma ir izskaudusi radošumu un piespiedusi bērnus kļūt līdzīgiem pieaugušajiem, atspoguļojot novecojušu uzvarētāju un zaudētāju sistēmu, grāmatu zināšanas pret. pielietojumu un sajūtu "es neesmu pietiekami labs."
- Daudzi no iegūtās izglītības skolēni aizmirst, jo tā nekad netiek pielietota vai izmantota.
- Skolēniem bieži trūkst pārliecības, jo viņi var būt izcili vienā vai divos mācību priekšmetos, bet viņiem tiek teikts, ka viņi nav labi citos.
- Sistēmas uzturēšana ir dārga, un skolēniem, kuri to pamet agri, nav nekādas vērtības, savukārt tiem, kuri to pabeidz, bieži trūkst pārliecības un praktisku iemaņu.
- Bērni kļūst par visu profesiju lietpratējiem, bet nevienas profesijas meistariem, un bieži aizmirst, ko iemācījušies, jo nav spējuši pielietot, kā rezultātā izglītība tiek izniekota veltīgi.
Kāda ir nākotnes skola?
- Atīstības skolā nav skolotāju. Visi bērni no visām klasēm māca cits citu, atvērta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ir pieejamas mācību programmas, lai sniegtu mentālo karti, bet katra skolēna ceļojums ir pašvadīts. Mentori ir pieejami, lai sniegtu padomu, ar ko sākt, atbildētu uz jautājumiem un praktiski apgūtu darba iemaņas.
- Bērni seko savai kaislībai, cenšoties apgūt to, ko viņi vēlas, kaislību, ko Dievs viņos ielicis, lai nodrošinātu līdzsvarotu sabiedrību. Dievs katram no mums ir devis atšķirīgas kaislības, lai radītu sabiedrībā līdzsvaru tam, kas ir vajadzīgs, un skola izmanto šo individuālo kaislību.
- Uzņēmēji paši nosaka savu mācību programmu, koncentrējoties uz vienu vai diviem mācību priekšmetiem, lai tos apgūtu.
- Pirmās mācību vielas apguve vairo pārliecību, mudinot skolēnus ar tādu pašu meistarību apgūt jaunus mācību priekšmetus.
- Tā kā mācīšanās ir virzīta uz kaislību, mācīšanās notiek dabiski un bez piepūles, nodrošinot prasmes, kas ļauj skolēniem nopelnīt iztiku.
- Šāda pieeja ļauj skolēniem ātri pabeigt skolu kā sava amata meistariem, lepojoties ar savām zināšanām.
- Šiem skolēniem nauda plūst bez piepūles, jo viņi apgūst un izbauda savu darbu, jo ir izmantojuši kaislību, ko viņiem ieaudzinājis Dievs.
- Skola kļūst par zināšanu apmaiņas vidi, kurā bērni, skolēni un pieaugušie brīvi apmainās zināšanās. Katrai jomai ir mācību programmas rokasgrāmata ar videoierakstiem un pamācību materiāliem. Tomēr skolēni ir atbildīgi par mācību programmas satura atjaunināšanu un koplietošanu ar līdzīgi domājošiem skolēniem gan vietējā, gan pasaules mērogā.
Piemēri
